Neapmierinātība ar valdošo iekārtu un tautas slinkumu kaut ko mainīt, mudināja Veidenbaumu rakstīt tieši tādu dzeju, kādu viņš rakstīja un kuru tajā laikā bija aizliegts iespiest.
Ar Eduarda Veidenbauma dzeju var būt divējādi: vai nu tā uzreiz iepatiksies,vai galīgi neies pie sirds, kā nu kurš uztver. Un iemesli kāpēc, šodienas situācijā ir tieši tādi paši kā tolaik, 19. gadsimtā, kaut gan šobrīd dzeju neaizliedz kā agrāk. Manuprāt, Veidenbauma dzeja ies pie sirds patriotiem,kuri mīl dzimteni, bet ar negatīvo nostāju pret valdību. Tiem,kuri spēj atšķirt patiesību no meliem un skatās uz dzīvi reālām acīm.
…
