Ģeniālais krievu komponists Gļinka tāpat, kā Puškins dzejā ir krievu klasiskās opermūzikas un simfoniskās mūzikas pamatlicējs. Gļinkas talants nobrieda krievu kultūras augsta uzplaukuma laikā, kas bija nesaraujami saistīts ar revolucionāro atbrīvošanas ideju attīstību. Gļinka bija 1812. gada Tēvijas kara norišu laikabiedrs un savā patriotiskajā operā «Ivans Susaņins» parādīja tautas lielo lomu dzimtās zemes vēsturē. Gļinkas māksla sakņojas krievu tautas jaunrades dzīlēs. Viņa spilgtākos skaņdarbus caurstrāvo mīlestība pret dzimteni, tautu, pret Krievijas dabu.
DZĪVES CEĻŠ
1804. gada 20. maijā Smoļenskas guberņas Novospaskas ciemā piedzima puisēns, kuram bija lemts kļūt par izcilu mūziķi, krievu mūzikas lepnumu. Bērnībā viņš bija slimīgs un vārgs. Pirmos dzīves gadus nākamais komponists pavadīja tēva atvaļināta kapteiņa muižā, Smoļenskas novada lauku klusumā. Te viņš iepazina un iemīlēja tautasdziesmu, dziļi ieklausījās tajā. Mazo Gļinku uzraudzīja dzimtļaužu aukle Avdotja Ivanovna, kas viņu pašaizliedzīgi un uzticīgi mīlēja. Auklītes pasakas dziļi ietekmēja bērna jūtīgo dvēseli. Lielu iespaidu uz Gļinku atstāja 1812. gada notikumi. Glābjoties no Napoleona armijas iebrukuma, Gļinkas ģimene pameta savu muižu…
