Laikraksta „Jaunā Pārvalde” 2002.gada 31.nr. ir rakstīts: „Ar valsti apzīmē sabiedrības veidojumu, kurš sastāv no trim elementiem: teritorijas, iedzīvotājiem un valsts varas.” Šīs trīs valsts pamatpazīmes, jo īpaši valsts vara, Somijā un Baltijas valstīs parādījās tikai 20.gs. sākumā, kad tās, beidzoties Pirmajam pasaules karam, atdalījās no Krievijas impērijas un kļuva par neatkarīgām, suverēnām un patstāvīgām valstīm. Somija pasludināja savu neatkarību 1917.gada 6.decembrī, savukārt Baltijas valstis gadu vēlāk: Latvija – 1918.gada 18.novembrī, Lietuva – 1918.gada 16.februārī, Igaunija – 1918.gada 25.februārī. Laika posmu no Pirmā pasaules kara beigām līdz Otrajam pasaules karam var saukt par Baltijas valstu un Somijas neatkarības laiku. Tika veidotas patstāvīgas valstis, kaut arī vēl joprojām bija jūtamas Pirmā pasaules kara sekas – apjukums, neskaidrība un nesakārtotība -, kā arī neliels spiediens no Krievijas puses, kas, protams, nelabprāt atteicās no Baltijas un Somijas, uzskatīdama to neatkarību tikai par nejaušību un pārejošu parādību. Somijā vairāk bija jūtami iekšējie konflikti - 1918.gadā norisinājās Pilsoņu karš starp padomju atbalstītājiem un vācu atbalstītājiem -, savukārt Baltijas valstīs vairāk bija jūtama ietekme un spiediens no Krievijas puses – jaunizveidotajām valstīm nebija ne naudas, ne ieroču, ne savas armijas, Krievija vēlējās Baltiju padarīt par Padomju Krievijas daļu. Par spīti tam, starpkaru periodā Somija un Baltijas valstis izstrādāja un pieņēma valsts pamatlikumu – konstitūciju, kas liecināja par mērķtiecīgām, attīstības virzienā ejošām valstīm. …
