Secinājumi
1. 2010.gada 24.aprīļa traģiskā avārija ir uzskatāma par ārkārtas gadījumu, jo uzņēmuma vēsturē tas ir pirmais šāds letālais gadījums.
2. „Rīgas satiksme” krīzes komunikācijas ietvaros nodrošināja nepieciešamos pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk novērstu tēlam zaudējumus nesošas sekas.
3. „Rīgas satiksme” nodrošināja komunikāciju ar visām iesaistītām pusēm, rīkoja ārkārtas sēdi un publiski paziņoja lēmumus un slēdzienus, kas liecina par svarīgu krīzes punktu – neslēpt informāciju un sabiedrības un medijiem.
4. „Rīgas satiksme” uzņēmās tikai daļēju atbildību par notikušo – izmaksāja kompensācijas, bet policijas atzinumā, ka vainīgs ir autobusa vadītājs tā neiebilda.
5. Kopumā „Rīgas satiksme” pārvadāto klientu skaits kopš negadījuma nav samazinājies, bet gan audzis, ja augustā tika pārvadāti 9 miljoni pasažieru, tad jau oktobrī skaits sasniedza 12 miljonus.
6. Noteiktas klientu aptaujas, pētījumi netika veikti, lai noskaidrotu, kā mainījies uzņēmuma tēls patērētāju skatījumā.
…
