-
Šķiršanās: emocionālā, sociālā, juridiskā
Bieži vien laulības šķiršanas procesā kā motīvs tiek minēta raksturu nesaderība. Ā. Karpova uzskata, ka tas ir tālu no patiesības. Ne visi cilvēki spēj būt tik paškritiski, lai spētu analizēt, pirmkārt, savu rīcību, uzvedību. Ā. Karpova tādus cilvēkus raksturo kā mazrefleksējošus, pašpārliecinātus cilvēkus ar monopolizētām tiesībām un uzdrīkstēšanos meklēt otra cilvēka kļūdas. Vēl kā šķiršanās iemesli tiek minēti – emocionālā un fiziskā vardarbība, amorāla rīcība, neuzticība, partnera neizpratne un pietātes trūkums pret viņa vajadzībām un uzvedību, nevēlēšanās pārvarēt grūtības, viena vai abu partneru dominante, seksuālā nesaderība.
Dzīvesbiedru emocionālo attiecību krasā destrukcijā vainojami L.Gozmans [1987]:
Pieņēmums – kāds īpašs notikums[ neuzticība, amorāla rīcība, īpaša cietsirdība, viltusdarbības atmaskošana.
Pieņēmums – Vienam vai abiem partneriem aktualizējas tādas īpašības, kas nevar nodrošināt ilgstošas emocionālas attiecības [neirotiskas izpausmes, patoloģisks skopums vai pedantisms, savu pienākumu ignorēšana, abu pušu dominētgriba].…
Ģimenes pedagoģija un psiholoģija Izvēlējos konkrēto Ā. Karpovas lekciju, lai dziļāk izprastu šķiršanās procesa ietekmi sociālajā un emocionālajā jomā, kā arī šķiršanās sekas, ietekmi uz bērniem. Ā. Karpova atzīmē, ka pašlaik Latvijas sabiedrībā notiek intensīva vērtību pārvērtēšana. Cilvēki aizvien biežāk uzdrošinās pārkāpt garīgās robežas. Jo ir kļuvuši patstāvīgāki gan materiāli, gan psiholoģiski – sabiedrības individuālās brīvības izpratnē. Ja agrāk ģimenes dzīvē daudz ko pacieta un ar daudz ko samierinājās, tad tagad cilvēki cenšas risināt sasāpējušās problēmas. Viens no tādiem radikāliem risinājumiem ir šķiršanās. Šķiršanās gandrīz vienmēr ir psiholoģiski sarežģīts un smags notikums – spēcīgs emocionāls un psihisks satricinājums, lai kādi ārēji vai iekšēji cēloņi tajā būtu vainojumi. Dažkārt cilvēki jūtas tik traumēti, ka par jaunu laulību vairs nedomā. Ā. Karpova piekrīt l.Gozmana versijai, ka noteicošās ir mijiedarbības īpatnības pāra iekšienē – saskarsmes process. Vecākiem ir nepieciešams emocionālais atbalsts, un viņi to meklē pie bērniem, tā radot tiem papildu nastu jau tā grūtajā situācijā. Dzīvojot kopā „bērnu dēļ”, vecāki kļūdās – bērns apzināti vai neapzināti iemācās aplamu dzīves modeli, iemācās izlikties, melot; bērns tādu ģimenes modeli uzskata par normālu parādību un tiks virzīts „uz līdzīgām attiecībām”.
