-
Saeimas vēlēšanu komisijas, to veidi un kompetence, vēlēšanu iecirkņi un to loma
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 2 | |
1. | Pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijas un iecirkņu komisijas | 3 |
1.1. | Vēlēšanu komisiju izveidošana | 3 |
1.2. | Vēlēšanu komisijas kompetence | 4 |
1.3. | Iecirkņa komisijas kompetence | 6 |
2. | Centrālā vēlēšanu komsijia un tās kompetence | 6 |
2.1. | Vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas izveidošana | 7 |
3. | Pētījums | 8 |
5. | Secinājumi | 11 |
6. | Literatūras saraksts | 12 |
Latvijā vēlēšanas notiek reizi četros gados, bet vēlēšanu aktualitāte neizzūd pat vēlēšanu starplaikā, jo politiskās partijas nemitīgi darbojas, visu laiku notiek politiskie procesi un ietekmē iespējamo situāciju nākamajās vēlēšanās. Vēlēšanas notikušās un nākamās nevarētu notikt bez sekmīgi darbojošās vēlēšanu sistēmas organizatoriem, kas nodrošina vēlēšanu leģitimitāti.
Darba mērķis ir uzzināt kāda loma vēlēšanu komisijām ir Latvijas vēlēšanu sistēmā, par ko tieši tās ir atbildīgas un kāda institūcija ir galvenā vēlēšanu komisiju sistēmā.
Svarīgs uzdevums ir noskaidrot, kā notiek vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju darbība, tas ir noskaidrot to kompetenci.
Lai izpildītu minētos un dažus citus uzdevumus, autore apskata normatīvos aktus, kas regulē Latvijas vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju darbību, izmanto interneta resursus un literatūru.
Pastāv trīs parlamenta vēlēšanu sistēmas; mažoritārā, proporcionālā un jauktā. Latvijas Republikā parlamentu ievēl pēc proporcionālās vēlēšanu sistēmas principiem. Proporcionālās vēlēšanu sistēmas pamatā ir politisko spēku proporcionālas pārstāvniecības ideja. Politiskā partija (kandidātu saraksts) iegūst deputātu mandātu skaitu, kas ir proporcionālas par šo partiju (sarakstu) nobalsojušo vēlētaju skaitam.
Vēlēšanas Latvijā ir tiešās, brivprātīgas un aizklātas, brīvas un regulāras.
Kā jau tika minēts, Latvijā ir atzīta proporcionāla vēlēšanu sistēma, tapēc ievērojot tās principus, “Centralā vēlēšanu komisija nosaka katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu proporcionāli vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam, kuru konstatē atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas”…
1. Pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijas un iecirkņa komisijas. Vēlešanu, tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu sagatavošanu un norisi Latvijā nodrošināt palīdz arī rajonu, pilsētu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijas. Latvijā ir 556 vietējās vēlēšanu komisijas – sava katram rajonam, pilsētai, novadam un pagastam. No tām 26 ir rajonu vēlēšanu komisijas, 60 – pilsētu vēlēšanu komisijas, 26 – novadu vēlēšanu komisijas un 444 – pagastu vēlēšanu komisijas.Pilsētās, novados un pagastos, kur ir tikai viens vēlēšanu iecirknis, iecirkņa komisija netiek veidota, un tās pienākumus veic attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlešanu komisija. Saeimas velēšanām un tautas nobalsošanai ārvalstīs Centralā vēlēšanu komisija pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma izveido vēlēšanu iecirkņus Latvijas Republikas konsulārajās iestādēs. Centralā vēlēšanu komisija pēc kuģa īpašnieka priekšlikuma var izveidot vēlēšanu iecirkņus uz kuģiem ar Latvijas karogu, kas pierakstīti Latvijas Republikā. Vēlēšanu komisija var izveidot vienu iecirkņa komisiju vai vairākas iecirkņa komisijas balsošanas organizēšanai vēlētāju atrašanās vietā. Vēlēšanu iecirkņu skaitu un to atrašanās vietu pēc pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes priekšlikuma apstiprina Centrālā vēlēšanu komisija