Elpošana ir procesu kopums, kura galvenais rezultāts ir tas, ka organisms saņem skābekli un izvada ogļskābo gāzi.
1. att. Gāzu apmaiņas posmi organismā.[3]
Elpošanā izšķir šādus procesus:
1.ārējo elpošanu jeb plaušu ventilāciju
2.gāzu apmaiņu plaušās
3.gāzu transportu ar asinīm
4.gāzu apmaiņu audos
5.iekšējo elpošanu jeb bioloģisko oksidāciju šūnu mitohondrijos. [1; 3; 5]
Bez gāzu apmaiņas elpošana vēl nodrošina daudzas svarīgas funkcijas. Tā palīdz uzturēt skābju un sārmu līdzsvaru organismā. Elpošanai ir arī izvadfunkcija, jo ar elpošanu organisms atbrīvojas no ūdens, ētera, hloroforma, alkohola un citām vielām. Elpošana piedalās arī termoregulācijā, jo ar izelpoto gaisu organisms atdod siltumu. Elpošanai ir svarīga nozīme balss veidošanā, kas veidojās gaisam ejot cauri balsenes spraugai, un tā ietekmē asiņu atgriešanos pa vēnām uz sirdi (krūškurvja piesūcošā darbība izelpā). [a] Elpošana piedalās arī smaržas uztveres procesā, jo deguna dobumā, no kura sākās elpceļi, virs deguna gliemežnīcas augšējās ejas atrodas ožas receptori. [1; 5]…
