Klejojošs muzikants, dzērājs un trakulis, staigā pa pasauli ar savām klēšenēm un savu sāpi.
Ruduku mēs sastopam romāna vidū, kad Eduks ar Tāsīti dodas pasaulē. Ruduks ir Eduka nedzīvotā dzīve.
Īstajā vārdā Floriāns, bet visur pasaulē viņu sauc par Ruduku, jo viņu uzaudzinājusi Ruduku Jugasīte.
Tāsītes raksturojumā mēs ieraugām Ruduka tēlu
„Mati apgriezti īsi, bet nebija tādi asi kā suseklis. Ruduks pats bija teicis, ka viņa mati asi. Piere liela. Liela, augsta un plata. (..) Pierē divas garas rievas. Tanīs glūnēja sērīgums, kad viņš gāja, pa tīrumiem spēlēdams. Uzacis nebija kuplās, tādas vieglas. Nekāds bargums tu neesi, runā bargi, cik gribi. Acis ne lielas, ne mazas. Tāpat tu redzi par daudz.”
„Deguns tāds pats pašķībs, uz kreiso pusi, kā viņš pats toreiz stāstījis.
…
