Manuprāt, Indriķa talants ir nenoliedzams. Akls dzimtcilvēks, kas var mācīties tikai no priekšā lasītā, nedzejo sliktāk kā viņa izglītotie aizbildņi. Latviešu literatūrā ar Indriķi ienāca jauns nozīmīgs moments. Indriķa dzejā ir atdarinājumi, bet arī patiesi izjustas sāpes par savu aklumu, mīlestības prieks, bažas par zemnieku trūcību, patiesa cieņa, mīlestība un žēlums par nomirušo labvēli Elferfeldu. Indriķis tiecās izteikt sevi, savus pārdzīvojumus, savas jūtas. Kā arī šī dzeja dod ieskatu tā laika dzīvē un cilvēku notikumos.…
