Cilvēks kristīgajā pasaulē – tā vienā teikumā varētu raksturot mājasdarbā uzdoto citātu. Iedziļinoties dotajā citātā rodas pārliecība, ka tādas pārdomas par labo un ļauno, par dvēseles vajadzībām, par liekulību un dievbijību varēja, rasties reformācijas laikā protestantisma ietekmē. Tas bija laiks, kad Katoļu baznīca bija nonākusi sava pagrimuma zemākajā punktā. Vienkāršās tautas dzīves apstākļi bija nožēlojami un antisanitāri, mira katrs otrais jaundzimušais, vidējais eiropieša mūža ilgums bija 40 gadi. Diemžēl Baznīca nedarīja neko, lai atvieglotu cilvēku smago dzīvi. Valdošajai garīdzniecībai pietika ar to, ka tika sludināts Dieva vārds, – tas pats vienkāršai tautai nesaprotamā latīņu valodā. Vienīgais nosacījums, kas bija jāizpilda kristiešiem debesu valstības iemantošanai pēc nāves, – jāveic labi un Baznīcas atzīti darbi: gavēņi, regulāri baznīcas apmeklējumi, grēku nožēlas, kristīgo relikviju godināšana, svētceļojumi un ziedojumi. …
