Šī Herdera tēze ir patiesa, jo mums apkārt dzīvo cilvēki un mēs dzīvojam sabiedrībā, kurai ir savi tikumi un netikumi.
Ikviens cilvēks piedzimst sabiedrībā. Dzīvot ārpus sabiedrības nav iespējams, jo tad viņš nespētu eksistēt kā cilvēks, pat kļūt par cilvēku. Tikai sabiedrībā, bet vispirms jau ģimenē, cilvēks iemācās domāt, runāt, saprātīgi darboties. Prasmi runāt un lietot valodu par saziņas līdzekli cilvēks apgūst tikai saskarē ar citiem cilvēkiem, tikai sabiedrībā. Cilvēka pirmā sabiedrība ir vecāki, kas priecājas par mazā cilvēciņa pirmajiem panākumiem. Vecākiem nav viegls uzdevums audzināt bērnus, kuriem pašiem ir savi tikumi un netikumi. Lai cilvēks attīstītos, viņam vajadzīga saskare ar citiem cilvēkiem. …
