SECINĀJUMI
• Teorētiskajā tēmas izpētē secināts, ka Kārlis Ulmanis, esot viens no nozīmīgākajiem cilvēkiem Latvijas neatkarības iegūšanā 1918. g. 18. novembrī, spējis noturēt savu līdera pozīciju cauri brīvības cīņām
• Valsts apvērsums un tā šķietamā neizbēgamība raisa daudz jautājumus par īsteno tā nozīmi un norisi cilvēku dzīvēs. Medijos autoritārais režīms, kas seko pēc apvērsuma, parādīts kā labākais, kas ar Latvijas valsti noticis, taču nešķiet, ka tā vajadzētu būt, ņemot vērā preses cenzūru un izrēķināšanos ar katru, kas atļaujas publicēt ko neglaimojošu par Kārli Ulmani.
• Veicot pētījumu, secināts, ka „Jaunākajās Ziņās” nejauši izvēlētās publikācijās ļoti uzskatāmi var redzēt, kā slavināts Kārlis Ulmanis (izmantojot uzrunu „Vadonis”, uzsverot viņa labos darbus izglītības, lauksaimniecības, politikas u.c. jomās, akcentējot arī viņa devīgumu un tuvumu tautai)
• Kārļa Ulmaņa glorifikācija medijos ir labs piemērs tam, kā viena cilvēka diktatūra spēj pārvērst, kaut nelielu, bet veselu valsti par mediētu konstrukciju. Valstī viss šķiet kārtībā, cilvēku mīl savu vadoni, taču aiz tā slēpjas nopietna problēma, kas diemžēl ir aktuāla arī mūsdienās – nepatiesība un kādas varas propaganda medijos.
…
