Eiropas Parlamentā pastāv politiskās grupas, kas apvieno ievēlētus politikas partijas un to pārstāvjus no katras dalībvalsts. Visu dalībvalstu pārstāvji Eiropas Parlamenta apvienojas balstoties uz daudziem principiem. Dažiem ir ļoti svarīgi lai visam politiskam partijām grupā būtu vienas intereses vai par pamatu būtu kopīga ideoloģiskā bāze. Tāpat kā visās valstīs, Eiropas Parlamenta arī ir gan labējas, gan kreisas partijas. Šis sadalījums galvenokārt nav balstīts uz ideoloģiskās bāzes, bet galvenokārt ir balstīts uz tam, kā šis politiskās grupas reaģē uz likumiem un lēmumiem Eiropas Savienības ietvaros un ko šis politiskās grupas uzskata par vajadzīgu izstrādei un ieviešanai.1
Eiropas Savienība ir ļoti komplicēta organizācija, kur ir gan sava likumdevējvara, gan sava izpildvara. Pēdējo laiku daudz tiek runāts gan par Eiropas Savienības konstitūciju, gan par Lisabonas līgumu. Kas saistīts ar Lisabonas līgumu, tad šis līgums galvenokārt paredz to, ka Eiropas Parlamentam palielināsies pilnvaras. Galvenā izmaiņa ir tāda, ka 27 Eiropas komisāru vietā būs tikai 15 ES komisāri, kas pārstāvēs kaut kādu reģionu. Šis valstis no kuram būs ES komisāri tiks izvēlētas rotācijas veidā un protams arī ir tāda situācija, ka kaut kādām valstīm vienmēr būs Eiropas Savienības komisārs.…
