Svēts ir kaut kas īpašs, kas tāds, pret ko izjūtam cieņu un godbijību. Šādas var būt gan patiesas jūtas pret tuviniekiem, gan pietāte pret jebkuru dvēseli, kas mājo šai pasaulē. Svētums vienmēr ir bijis svarīgs, jo tas palīdz veidot vērtības.
Mīļums pret ģimenes locekļiem, mātes siltie vārdi, mīlestība vienam pret otru, manuprāt, ir pasaulē lielākais svētums, jo viss iepriekš minētais jebkuram ir nozīmīgs. Jūtas, kas rodas un pastāv sirdīs, ir šķīstas un neaizskaramas, jo tās ir neatkārtojamas, vārdos neaprakstāmas, katrs tās izjūt citādāk. Šie dārgumi, kas dzimuši mūsos, nav salīdzināmi ne ar zeltu, ne dimantiem. Zenta Mauriņa sacīja, ka „laime ir spēja mīlēt”. Man liekas, ka tā ir brīnumainākā sajūta, kad vari citiem dot ko tādu, kas liek mūsu sirdij pukstēt straujāk.
…
