Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.01.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Jurista un juriskonsulta profesijas standarti', 1.
  • Konspekts 'Jurista un juriskonsulta profesijas standarti', 2.
  • Konspekts 'Jurista un juriskonsulta profesijas standarti', 3.
  • Konspekts 'Jurista un juriskonsulta profesijas standarti', 4.
  • Konspekts 'Jurista un juriskonsulta profesijas standarti', 5.
  • Konspekts 'Jurista un juriskonsulta profesijas standarti', 6.
  • Konspekts 'Jurista un juriskonsulta profesijas standarti', 7.
  • Konspekts 'Jurista un juriskonsulta profesijas standarti', 8.
  • Konspekts 'Jurista un juriskonsulta profesijas standarti', 9.
  • Konspekts 'Jurista un juriskonsulta profesijas standarti', 10.
  • Konspekts 'Jurista un juriskonsulta profesijas standarti', 11.
  • Konspekts 'Jurista un juriskonsulta profesijas standarti', 12.
  • Konspekts 'Jurista un juriskonsulta profesijas standarti', 13.
  • Konspekts 'Jurista un juriskonsulta profesijas standarti', 14.
  • Konspekts 'Jurista un juriskonsulta profesijas standarti', 15.
  • Konspekts 'Jurista un juriskonsulta profesijas standarti', 16.
  • Konspekts 'Jurista un juriskonsulta profesijas standarti', 17.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    1
1.nodaļa.  Jurists un juriskonsults    2
2.nodaļa.  Jurista profesijas standarts    4
3.nodaļa.  Juriskonsulta profesijas standarts    9
4.nodaļa.  Jurista un juriskonsulta profesiju standartu salīdzinošā analīze    13
  Secinājumi    14
  Avotu saraksts    15
Darba fragmentsAizvērt

4. Juriskonsulta un jurista profesijas standartu salīdzinošā analīze
Ja salīdzināt šīs divas profesijas var pamanīt dažas būtiskas atšķirības.
Jurista un juriskonsulta profesiju galvenā atšķirība izlasāma šajos profesiju standarta citātos:
“Jurists var veikt tiesneša, prokurora, advokāta, zvērināta notāra, zvērināta notāra palīga un tiesu izpildītāja darbu, kā arī ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās, iestādēs, autonomajos publisko tiesību subjektos, komercsabiedrībās, nodibinājumos, nevalstiskajās, starptautiskajās un pārnacionālajās organizācijās.
“Juriskonsults var ieņemt amatus valsts un pašvaldību” institūcijās, komercsabiedrībās, biedrībās, nodibinājumos, starptautiskajās un pārnacionālajās organizācijās.”
Ar Juriskonsulta izglītību nepietiek, lai varētu ieņemt kādu no jurista apraksta amatiem- tiesnesis, prokurors, advokāts, zvērināts notārs, zvērināta notāra palīgs (tās ir reglamentētās profesijas), jo tajos pamatprasība ir iegūta jurista kvalifikācija. Ar Jurista izglītību var ieņemt amatus Latvijas tiesas sistēmā, bet juriskonsults ir valsts iestāžu, organizāciju un uzņēmumu jurists, kas specializējas atsevišķu nozaru vai jomu tiesiskajās darbībās.
Pēc Ministru kabineta noteikumu- Nr.461 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību” juristi ir otras pamatgrupas kā juridisko, sociālo un kultūras lietu vecākie speciālisti ar kodu 2611.

Secinājumi
Es izpētīju divas profesijas, uzzināju ar ko nodarbojas juristi un juriskonsulti, izskatīju šo profesiju standartus, izksatīju kādas zināšanas un prasmes ir nepieciešamas, lai veiktu savai profesijai atbilstošus uzdevumus. Uzzināju kas ir profesijas standarti, kam tie nepieciešami un kas tos nosaka.
Kaut gan šīs profesijas ir radnieciskas savā nozarē, tām piemīt arī atšķirības kā zināšanu un prasmju jomā, tā arī darba iespējas. Juriskonsultam ir daudz mazāk amatu, kuru var ieņemt, juristam ir vairāk iespēju darab tirgū. Juristam jābūt arī lielākam prasmju un zināšanu apjomam.

Autora komentārsAtvērt
Atlants