Bet visspilgtāk pārdomas par dzīvību un nāvi parādās Hamleta monologā „Būt vai nebūt”. Viņš domā, kas būtu cienīgāk, palikt dzīvam, paciest visu ļauno vai tā vienkārši nomirt un aizmigt, tad būtu gals sirdsdēstiem un visām pārējām likstām, kas viņu nomoka. Bet viņam ir bail no nāves, jo par to, kas pastāv pēc tās, nekas nav zināms un no turienes neviens neatgriežas.