R.Blaumanis stāsta, ka sāpīgi ir zaudēt kādu, kuru mīli, tieši šāda situācija arī ir novelē “Raudupiete”. Raudupiete bija aprecējusi Raudupu naudas un īpašumu dēļ, par to liecina bēres, kurās Raudupiete nemaz neraudāja, pat arī kā nelaiķa sieva, dejoja viņa bēru dienā. Raudupiete bija iemīlējusies kādā puisī, kuru sauca Kārlis. Viņa pat tika vaļā no šķēršļiem, lai būtu kopā ar Kārli. Domā, ka īsta māmiņa tā spētu rīkoties, ka ļautu savam bērnam noslīgt acu priekšā? Nu nē! Šoreiz Raudupiete pat bija aizgājusi jau par tālu, viņa bija zaudējusi visu : dēlu, Kārli, pat pati sevi iekšēji bija zaudējusi. Raudupiete cieta sāpēs, ka izdarīja pašnāvību, pakrītot zem ratiem. Bet vai bija tā vērts, lai atdotu visu, tikai lai būtu kopā ar kādu cilvēku? …
