Pusaudžu uzvedības un pašizjūtas problēmas veidojošie faktori.
Pusaudzis sevišķi asi uztver atšķirības starp pieaugušo vārdiem, kas izteikti audzināšanas nolūkā un viņu faktisko rīcību ikdienā. Divkosība vecāku rīcībā un dažādu notikumu vērtējumā noteikti radīs arī viņu bērnos divkosīgu attieksmi pret dzīvi. Bieži notiek pusaudžu rakstura lūzums. Starp vecākiem un pusaudžiem notiek konflikts. Vecāki pārmet rupjību un neuzmanību, pieprasa iekšējo uzvedības veidu.
Vecāki bieži kļūdās, samazinot, pārspīlējot vai tikai formāli veicot uzraudzību un aizbildniecību audzināšanā. Vecāki pusaudžu audzināšanu atstāj pilnīgā pašplūsmā. Par bērna dzīvi interesējas tikai formāli, pienākumu dēļ. Pusaudzis jūt, ka vecāki būtu laimīgi, ja varētu atbrīvoties no liekajām rūpēm, ka viņa dzīve un problēmas tēvu vai māti interesē maz, ka pieaugušie tikai cenšas nomierināt savu sirdsapziņu un demonstrēt aktivitāti audzināšanas jautājumu kārtošanā. Formālas vecāku ieinteresētības un kontroles apstākļos pusaudzis ātri iemanās izvairīties no uzraudzības, kļūst noslēgts, necenšas ar pieaugušajiem apspriest savas problēmas, dažreiz no vecākiem pilnīgi atsvešinās. Nopietna audzināšana ģimenē tad vairs nevar notikt. Zaudēts ir kontakts ar dēlu vai meitu.
Nevēlama ir arī pārāk liela aizbildniecība un sīkumaina kontrole, pusaudža personiskās dzīves un pašnoteikšanas tieksmes ignorēšana. Nepārtraukti aizliegumi un izsekošana ne tikai aizskar pusaudzim piemītošo pieauguša cilvēka izjūtu, bet arī kavē tādu personības īpašību veidošanos kā atbildības jūtas, pienākuma apziņa un stipra griba.…
