Globalizācija ir ar ekonomiskām, sociālām, tehnoloģiskām, politiskām un citam izmaiņām saistīts process, kura rezultātā vairums pasaules valstu un reģionu kļūst savstapēji ciešāk saistītas, tomēr arī viens no otra vairāk atkarīgi.
Tāpat kā pasaulē ir bagātie un nabadzīgie cilvēkie, tāpat ir arī bagātās un nabadzīgās valstis. Tātad ir izveidojusies globāla stratifikācijas sistēma, kurā kā vienība ir valsts. Ir augstākas un zemākas šķiras valstis.
Viens no veidiem kā sadalīt valstis bagātajas un nabagajās ir pēc nacionālā iekšzemes kopprodukta. Nacionālais iekšzemes kopprodukts uz vienu cilvēku ir vienas valsts patstāvīgo iedzīvotāju saražotais dalīts ar attiecīgās valsts iedzīvotaju skaitu. Jo tas ir lielāks, jo labāk valstij klājas. Par pasaules bagātāko valsti pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu cilvēku 1998. gadā tika atzīta Luksemburga, taču kopējo ienākumu ziņā Amerikas Savienotās valstis ir bagātākā valsts pasaulē. Pasaules valsts iedala trīs kategorijās: bagātās, vidēju ienākumu un nabadzīgās valstis. Jāsaka, ka ne visi bagāto valstu iedzīvotāji ir turīgi, tomēr arī to, kuru ienākumi nav tik augsti, dzīves līmenis ir labāks nekā nabadzīgo valstu iedzīvotājiem. Nereti tieši nabadzīgajās valstīs ir liels iedzīvotāju skaits.…
