Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Sērūdeņraža veidošanās ', 1.
  • Referāts 'Sērūdeņraža veidošanās ', 2.
  • Referāts 'Sērūdeņraža veidošanās ', 3.
  • Referāts 'Sērūdeņraža veidošanās ', 4.
  • Referāts 'Sērūdeņraža veidošanās ', 5.
  • Referāts 'Sērūdeņraža veidošanās ', 6.
  • Referāts 'Sērūdeņraža veidošanās ', 7.
  • Referāts 'Sērūdeņraža veidošanās ', 8.
Darba fragmentsAizvērt

Sēra savienojumi atmosfērā


Sēra un slāpekļa nozīmīgākais avots atmosfērā mūsdienās ir saimnieciskā darbība. 1995. gadā cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā atmosfērā nokļuva par 65% nokopējā atmosfērā nokļuvušā sēra savienojuma daudzuma, pie kam 90% no tā veidoja SO2 .
Dabiskie sēra savienojumu avoti ir iztvaikošana no ūdenskrātuvēm (veidojas sulfātus veidojošie aerosoli), vulkāniskā darbība, mežu ugunsgrēki. Dabisko sēru bioloģisko avotu darbības rezultātā atmosfērā galvenokārt nonāk sērūdeņradis. Sērūdeņraža dzīves laiks atmosfērā ir tikai dažas stundas. Turpretī SO2 sulfāti saglabājas visai ilgi un ar gaisa masām var tikt pārnesti lielos attālumos.
Sulfātu satura atmosfērā maksimumu, acīmredzot nosaka paaugstinātais SO2 un H2S fotoķīmiskā pārvēršanās procesu intensitātes pieaugums ekvatoriālajos rajonos.
Pieaugot attālumam līdz Zemes virsmai, SO2 koncentrācija strauji pazeminās. Tam cēlonis ir oksidatīvo procesu lielā intensitāte troposfērā. Šos procesus iniciē brīvie radikāļi, pirmkārt, hidroksilradikālis. Tā troposfērā sērūdeņradis oksidējas līdz sēra dioksīdam pēc sekojošas shēmas:

Atlants