Mūsdienu vispārējās globalizācijas situācijā īpaši aktuāli izvirzās jautājums par personības pašrealizāciju, par nacionālās kultūras identitātes saglabāšanu, kas realizējama metamotivētā sabiedrībā. Latvijā ir Kultūras Ministrija kā patstāvīga valsts institūcija, tāpēc var secināt, ka kultūrpolitika Latvijā ir prioritāte un stāv līdzās tādām publiskās atbildības jomām kā veselība, izglītība, drošība u.c.
2006. gadā pieņemtajā dokumentā Valsts Kultūrpolitikas vadlīnijas 2006. – 2015. gadam deklarēts, ka kultūras loma indivīda, sabiedrības un valsts izaugsmē izpaužas trejādi:
1) kā līdzāspastāvēšanas veids un kopienas identitātes pamats, kad kultūra ir ikviena cilvēka galvenais sociālais un garīgais orientieris, kas palīdz veidoties patības apziņai
2) kā attīstības līdzeklis un resurss, kad kultūra ne tikai sociāli saliedē sabiedrību, bet arī izglīto, bagātinot mūžizglītības procesu ar jaunām un neformālām personības pilnveidošanās iespējām…
