No rezultātiem var pārliecināties, ka pie mazas temperatūru starpības dominē kondukcija, taču, palielinoties temperatūru starpībām, strauji pieaug siltuma starojuma ietekme, kas arī ir sagaidāms, jo siltuma starojuma jauda ir proporcionāla temperatūras ceturtajai pakāpei. Konvekcijas ieguldījums kopējā jaudā ir mazāks – tas nepārsniedz 20% un izteiktāks ir pie vidēji lielām (100-300K) temperatūru starpībām.
Uzdevums Fluent ir labi definēts – var redzēt, ka, mainot režģi, izmaiņa rezultātos ir minimāla, kā arī, salīdzinot ar analītiskajām jaudām, datos ir laba sakritība. Tomēr ir samērā lielas atšķirības ar eksperimentālajiem rezultātiem, kas mudina domāt, ka eksperimentālās iekārtas parametri (emisijas koeficients, temperatūras) neatbilst modelēšanā izmantotajiem.
Jāņem vērā, ka eksperimentā izmantotajai iekārtai noteikti bija siltuma apmaiņa ar apkārtējo vidi, kas varēja radīt nehomogēnu temperatūru sadalījumu uz cilindru virsmām tāpēc ar termopāri noteiktā temperatūru starpība varētu arī neatbilst patiesajai, To būtu iespējams koriģēt, izmantojot vairākus termopārus, temperatūras starpības mērīšanai.…
