-
Dabas resursi un to nozīme Latvijas ekonomikā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Dabas resursi un to nozīme ekonomikā | 2 |
| 2. | Dabas resursu klasifikācijas | 4 |
| 3. | Atjaunojamo un neatjaunojamo dabas resursu ekonomiskie aspekti | 5 |
| 3.1. | Neatjaunojamie resursi | 6 |
| 3.2. | Atjaunojamie resursi | 8 |
| 4. | Dabas resursu nozīme Latvijas tautsaimniecībā | 11 |
| 4.1. | Dabas resursi primārajās nozarēs | 12 |
| 4.2. | Latvijas dabas resursi apstrādes nozarēs | 19 |
| 4.3. | Latvijas dabas resursi enerģētikas nozarē | 24 |
| 5. | Secinājumi un priekšlikumi | 26 |
| 6. | Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 27 |
Pastāv vairākas definīcijas, kas ir dabas resursi.
Šaurākā nozīmē, izejot no ekonomikas teorijas. “Ar dabas resursiem jāsaprot viss konkrētās teritorijas dabas apstākļu komplekss, ko cilvēki var izmantot savu vajadzību apmierināšanā.” [1.]
Plašākā nozīmē, izejot no dabsaimniecības, dabas resursi ir “dabas objekti un parādības, kuras izmanto tagad, izmantoja pagātnē un izmantos nākotnē tiešam un netiešam patēriņam un kuri sekmēs materiālo bagātību veidošanu, dabas resursu atražošanu, cilvēka pastāvēšanas apstākļu uzturēšanu un cilvēka dzīves kvalitātes pāugstināšanu.” [2.]
Dabas resursu definīcija, izejot no ekonomikas teorijas, ir manāmi šaurāka, jo koncentrējas uz tūlītēju cilvēku vajadzību apmierināšanu, respektīvi, uz preču un pakalpojumu ražošanu, tajā pašā laikā tiek aizmirsta apkārtējās vides kvalitāte. Taču pastāv iespēja, ka nākotnē tiks izstrādāta sistēma, lai aprēķinātu vides kvalitāti kvantitatīvi, tādējādi vides stāvoklis būtu izsakāms arī naudas vienībās un tiktu augstāk vērtēts (skat. nodaļu par ...). Tad par dabas resursiem varētu uzskatīt arī vides elementus, kuri netieši ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti.
Piemēram, mūsdienās, izmantojo šauro pieeju dabas resursiem, bebru varētu novērtēt vienīgi pēc zvērādas vērtības vai pēc tā, cik bieži zooloģiskā parka apmeklētāji nopērk biļeti, lai apskatītu dzīvnieku. Taču, ja izteiktu bebra vērtību pēc tā kādus ekoloģiskos pakalpojumus tas sniedz un cik tas reti sastopams R-Eiropā, tad varbūt Latvijas nacionālā bagātība būtu daudzkārt augstāka, nekā tagad.
Darbā apskatīsim šauro definīciju dabas resursiem, jo pagaidām makroekonomikas rādītājos atspoguļojas tikai to izmantošana.
“Ekonomiskie resursi ietver to, kas ir vajadzīgs, lai ražotu cilvēkiem nepieciešamās preces un pakalpojumus. Tie ir: dabas resursi, kapitāls, cilvēka darbs un uzņēmējspējas.” [1.]
Ekonomiskie resursi tiek iedalīti 2 grupās – materiālie resursi un cilvēku resursi. Pie materiālajiem resursiem piederas dabas resursi(zeme) un kapitāls. Pie cilvēku resursiem piederas darbs un uzņēmējspējas. Ekonomisko resursu izmantošanu preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai sauc par ražošanas faktoriem.
…
Pastāv vairākas definīcijas, kas ir dabas resursi. Šaurākā nozīmē, izejot no ekonomikas teorijas. “Ar dabas resursiem jāsaprot viss konkrētās teritorijas dabas apstākļu komplekss, ko cilvēki var izmantot savu vajadzību apmierināšanā.” [1.] Plašākā nozīmē, izejot no dabsaimniecības, dabas resursi ir “dabas objekti un parādības, kuras izmanto tagad, izmantoja pagātnē un izmantos nākotnē tiešam un netiešam patēriņam un kuri sekmēs materiālo bagātību veidošanu, dabas resursu atražošanu, cilvēka pastāvēšanas apstākļu uzturēšanu un cilvēka dzīves kvalitātes pāugstināšanu.” [2.] Dabas resursu definīcija, izejot no ekonomikas teorijas, ir manāmi šaurāka, jo koncentrējas uz tūlītēju cilvēku vajadzību apmierināšanu, respektīvi, uz preču un pakalpojumu ražošanu, tajā pašā laikā tiek aizmirsta apkārtējās vides kvalitāte. Taču pastāv iespēja, ka nākotnē tiks izstrādāta sistēma, lai aprēķinātu vides kvalitāti kvantitatīvi, tādējādi vides stāvoklis būtu izsakāms arī naudas vienībās un tiktu augstāk vērtēts (skat. nodaļu par ...). Tad par dabas resursiem varētu uzskatīt arī vides elementus, kuri netieši ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti.
