Latvijas karaspēka veidošana
1918. gada beigās – 3 brīvprātīgo rotas
Virspavēlnieks – Oskars Kalpaks
Līgums ar Vāciju
Armijas veidošanu pārtrauca no austrumiem nākošā Latvijas Padomju valdība kopā ar latviešu strēlniekiem.
Otrreizējā padomju vara Latvijā
Latvijas un vācu karaspēks nespēj nosargāt Rīgu
1919. gada 3. janvārī Ulmaņa valdība atstāj Rīgu un dodas uz Jelgavu, pēc tam Liepāju
5. janvārī izveido Latviešu atsevišķo bataljonu
Padomju valdības rokās gandrīz visa Latvija, atskaitot Kurzemes dienvidrietumus ar Liepāju
Galvenie pasākumi – zemes reforma (zemi piešķīra tikai īslaicīgā lietošanā), sarkanais terors (bez tiesas sodīja un noslepkavoja ap 3000 iedzīvotāju), brīva Latvija brīvā Krievijā.
Brīvības cīņu sākums
1919. gada 3. martā
6. martā Kalpaka nāve
Bataljona vadību pārņem J. Balodis (vēlāk brigāde)
16. aprīlī vācu apvērsums pret Ulmaņa valdību
Andrieva Niedras valdība
1919. gada maijā – jūnijā Latvijā pastāv 3 valdības
22. maijā Rīgas atbrīvošana
Vācu karaspēks neturpina cīņu pret lieliniekiem, bet dodas pret Zemitāna un igauņu spēkiem.…
