Eliass Kaneti ir savpata un savdabīga personība vācu rakstniecībā. Viņš ir dzimis 1905. gada 25. jūlijā Rusčukā (tagad Rūsē, Bulgārija), kas tolaik ietilpst Austrijas monarhijā. Taču ne vācu, ne arī bulgāru valoda nav viņa dzimtā valoda, tā ir XV gadsimtā no Spānijas izceļojošo ebreju valoda. Vācu valodu Kaneti apgūst kā ceturto valodu, tomēr pazīstams ir tieši kā vācu rakstniecības pārstāvis, izcils eseju un aforismu meistars. 1911. gadā līdz ar ģimeni viņš pārceļas uz Mančesteru, pēc tēva nāves 1916. gadā – uz Vīni. No 1916. līdz 1921. g. mācās Cīrihē, 1921.–1924. g. – Frankfurtē pie Mainas, kur gūst atziņas, kas vēlāk izvēršas filozofiski socioloģiskā traktātā «Masa un vara» (1960.). 1924.–1925. gados studē Vīnē ķīmiju, bet 1939. gadā emigrē uz Londonu. Aktīvā publicistiskā darbība, publicēto grāmatu2 antifašistiskais un antimilitāriskais patoss gūst progresīvās sabiedrības atzinību. 1981. gadā E. Kaneti tiek piešķirta Nobela prēmija literatūrā.
Lai izprastu un patiesi novērtētu E. Kaneti rakstu «Vadonis un vara» (oriģinālā – «Hitler, nach Speer»), ir jāņem vērā viņa traktāts «Masa un vara», uz kuru vairākkārt norāda arī pats autors, kā arī citi Rietumu pētnieku darbi šajā jomā. Viens no traktāta pamatjēdzieniem ir masa. Masificēfā sabiedrība ir individuālistiska, atomizēta, pēc Kaneti ieskatiem, masa ir savdabīga cilvēku kopdzīves forma ar tikai tai piemītošām īpašībām (dažas tiek minētas arī publicējamā rakstā).…
