Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 06.12.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Televīzijas ziņu prioritāšu izvērtējums', 1.
  • Referāts 'Televīzijas ziņu prioritāšu izvērtējums', 2.
  • Referāts 'Televīzijas ziņu prioritāšu izvērtējums', 3.
  • Referāts 'Televīzijas ziņu prioritāšu izvērtējums', 4.
  • Referāts 'Televīzijas ziņu prioritāšu izvērtējums', 5.
  • Referāts 'Televīzijas ziņu prioritāšu izvērtējums', 6.
  • Referāts 'Televīzijas ziņu prioritāšu izvērtējums', 7.
  • Referāts 'Televīzijas ziņu prioritāšu izvērtējums', 8.
  • Referāts 'Televīzijas ziņu prioritāšu izvērtējums', 9.
  • Referāts 'Televīzijas ziņu prioritāšu izvērtējums', 10.
  • Referāts 'Televīzijas ziņu prioritāšu izvērtējums', 11.
Darba fragmentsAizvērt

Kas ir ziņas?
Būtu bezmērķīgi mēģināt definēt ziņas, jo „tas, kas šodien ir ziņas, rīt jau vairs var nebūt ziņas.”1 Tomēr, lai varētu izprast, kas tiek saprasts ar vārda ziņas lietojumu, šeit būs dažas no ziņu definīcijām, kas man šķita visatbilstošākās.
“Jebkurš ziņu sižets ir vēstījums ar svarīgām un mazāk svarīgām tajā esošām personām, saistītām epizodēm, varoņiem un ļaundariem, ar sākumu, vidu un nobeigumu, kas norāda uz dramatiskiem pagriezieniem, asociācijām un pazīstamiem sižetiem.”2 No šī apgalvojuma var secināt, ka ziņas ir tā informācija, kas attiecīgajā brīdī sabiedrībai ir svarīga, un ziņu sižetiem ir noteikta struktūra.
Rojs Gibsons par ziņām ir izteicies daudz tēlaināk: ”ziņu definīcija un žurnālista nozīmīgums, kas nav saprotams kā vienkārša ziņu atspoguļošana, esot kā logam uz pasauli, bet ir daudz sarežģītāka sistēma, jo, caur logu gūtais skats ir atkarīgs gan no loga lieluma, gan no tā materiāla.”3 Šis apgalvojums pierāda, ka viena veida ziņas atšķirīgos medijos var redzēt atšķirīgas.
Televīzijas ziņām nereti nav atbildības par auditorijas informēšanu. Īpaši pret jauniem cilvēkiem. „Ar katru jaunu paaudzi, interese par ziņu medijiem un politiku ir vienmērīgi samazinājusies. Bieži mūsdienu cilvēki, it sevišķi jaunā paaudze, ir postmoderni iedzīvotāji – ciniski, izklaidīgi un bezatbildīgi pret veco paaudzi. Šādiem cilvēkiem tradicionāla politika ir vienīgi kaut kas nevajadzīgs: personiskais kļuvis politisks, privātais – publisks, izklaide – izglītība. Starp šīm auditorijām tradicionālā ziņu žurnālistika vienkārši ir bijusi sava konservatīvisma upuris”.4
Mūsdienās ziņu mediji ietver sevī ziņu aģentūras, žurnālus, ziņu avīzes, radio un televīziju un interneta servisus. Katram medijam ir sava forma, kas sasaistās dažos prezentāciju veidos, kuras katra ir īpaša informācijas tehnoloģiskās izplatīšanas veidā.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants