Tēlniecība Senajā Grieķijā
Tēlniecību senajā Grieķijā uzskatīja nevis par mākslu,bet amata prasmi.
Tēlniecībai nepieciešama roku veiklība un zināšanas, nevis dievu radīta iedvesma.
Tēlnieki netika ierindoti sabiedrības aristokrātijas slānī,bet gan piederāja tam slānim,kas ar roku darbu pelnīja sev iztiku.
Neraugoties uz to tēlniecības darbi bija ļoti nozīmīgi un nepieciešami.
Sākotnējās skulptūras
Sākotnējām skulptūrām bija saikne ar releģiju.
To uzd. bija iemiesot dievu tēlus, nodrošināt viņu klātbūtni, izteikt cilvēku releģiozās jūtas.
Interese par cilvēku kā mākslas objektu radās vēlāk – arhaiskajā periodā.
Arhaiskais periods
Ēģiptes un Krētas kanonu ietekme, pat atdarinājumi.
Sastingušas pozas skulptūru pamattipos – korā1 un kurosā2.
Tēlos ielika pasaules priekšstatus par varonīgo, skaisto un patriotisko, tomēr seja palika bez emocijām.
Laikam ejot
Figūras kļuva brīvākas, atraisītākas. To panāca, pārnesot skulpturālā tēla svaru uz vienas kājas un nedaudz ieliecot ķermeni.
Tika zaudēta simetrija, taču iegūts dzīvīgums, grācija, dinamika. …
