-
Dzīvojamās telpas īres līguma jēdziens un noslēgšanas kārtība
Visdrošākais veids kā noslēgt īres līgumu ir vēršoties pie notāra. Pirms tam abas puses kopā sagatavo īpašuma pieņemšanas/nodošanas aktu, kurā norāda skaitītāju rādījumus, telpu stāvokli, norāda bojājumus un defektus, ja tādi ir, kad īrnieks pieņem īpašumu. Telpu apskate un akta sastādīšana ir būtiska, lai vēlāk nerastos vajadzība skaidroties par telpu remontēšanu un uzlabojamu veikšanu, lai gan īrnieks nav bijis vainīgs pie sabojāšanas. Tas attiecināms arī uz kaut kādām īpašumā esošām iekārtām, svarīgi norādīts kādā stāvoklī tās tiek nodotas kopā ar īpašumu.
Latvijā īres līgumu ierakstīšana zemesgrāmatā nav visai populāra, neskatoties uz to, ka tas pasargā gan īrnieku, gan dzīvojamās telpas īpašnieku. Priekšrocība ir tāda, ka zemesgrāmatā reģistrēti līgumi ir saistoši attiecībā pret trešajām personā. Īrniekam tā ir aizsardzība – ja tagadējais īpašnieks pārdos īpašumu, nākamajam īpašniekam būs jārēķinās ar īrnieku. Nākamajam īpašniekam būs saistoši tie līguma noteikumi, kas jau ir noslēgtajā īres līgumā, ja tas būs ierakstīts zemesgrāmatā.
Viena no priekšrocībām, sagatavojot īres līgumu pie notāra, ir iespēja slēgt to kā notariālu aktu, pašā dokumentē pielīgstot iespēju prasīt bezstrīdus piedziņu īres maksai, ja tā netiek samaksāta. “Ja īrnieks vai nomnieks nav samaksājis, izīrētājs vai iznomātājs vēršas pie notāra, prasot izpildakta izdošanu. Tālāk uzreiz var vērsties pie tiesu izpildītāja. Tik vienkāršs ir process, ja līgums ir slēgts kā notariāls akts.
Ļoti būtiski, ka, slēdzot īres līgumu, abas puses izprot līgumā minētos noteikumus un apzinās sekas, parakstot pašu sagatavotu līgumu. Atkāpties no labprātīgi noslēgta darījuma vēlāk nevar, ja pēkšņi tiek secināts, ka kāds noteikums vairs nav izdevīgs. …
Dzīvojamās telpas īres līguma definīcija dota gan Civillikumā, gan likumā “Par dzīvojamo telpu īri”. Tie nosaka, ka dzīvojamās telpas īre ir šīs telpas lietošanas nodošana citai personai par zināmu maksu, šādas tiesības var nodot gan dzīvojamās telpas īpašnieks, gan valdītājs, gan pašvaldība. Dzīvojamo telpu izīrēšanas nosacījumus reglamentā likums “Par dzīvojamo telpu īri”, neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamās telpas, kā arī tiesiskās attiecības, kas veidojas starp izīrētāju un īrnieku, nosaka viņu tiesības un pienākumus, reglamentē dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību. Taču šis nav vienīgais likums, kas regulē īrnieka un izīrētāja tiesiskās attiecības, jāmin arī Civillikums, likums “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” u.c.