-
Dažādas fiziskās aktivitātes sirds-asinsvadu slimību profilaksei
Aerobie treniņi
Aerobais treniņš ir mērenas intensitātes ilglaicīgs treniņš, minimālais šāda treniņa ilgums ir 20 minūtes.
Aktivitātes:
• iešana,
• skriešana,
• riteņbraukšana,
• peldēšana,
• airēšana,
• dažādi kardiotrenažieri,
• slidošana,
• skrituļslidošana,
• aerobikas nodarbības,
• stepa nodarbības u.c
Aerobie vingrinājumi nostiprina sirdi un plaušas, sirds un asinsvadu sistēmu, paaugstina imunitāti, veicina endorfīnu izdalīšanos, kas ir dabiskie sāpju un stresa mazinātāji. Aerobais treniņš stimulē asins kapilāru augšanu muskuļos, kas palīdz organismam efektīvāk piegādāt skābekli muskuļiem, mazina hroniskas muskuļu un muguras sāpes.
Regulāri aerobie treniņi paaugstina izturību, kā arī attīsta organisma spējas atgūties pēc fiziskas slodzes, kas nodrošina ātrāku noguruma mazināšanos.22
Aerobais treniņš sirds-asinsvadu sistēmā izraisa funkcionalās un strukturālās pārmaiņas.Samazinās miera un submaksimālā SF, pieaug sirds sistoles tilpums fiziska miera un slodzes apstākļos, pieaug minūtes tilpums (MT) maksimālā slodzē,bet submaksimālu slodzi veic ar mazāku MT. Ilgstoša treniņa rezultātā palielinās sirds masa un tilpums, pieaug kambaru diastoles beigu tilpums, novēro biezāku kreisā kambara sienu(hipertrofija). Plazmas tilpums palielinās aptuveni 3-5 treniņu sesijās. Aktīvajos muskuļos mikrocirkulācija pieaug 10% un 1g muskuļa masas. Sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena vērtībām ir tendence samazināties gan fiziska miera,gan submaksimālas slodzes apstākļos.23
…
Sirds un asinsvadu slimības ir ļoti bieži izplatītas gan Eiropā, gan Latvijā, gan visā pasaulē. Tās joprojām ir vienas no visnopietnākajām slimībām. Sirds reaģē uz fiziskām, psihiskām vai emocionālām pārslodzēm. Sirds slimību attīstību veicina smēķēšana, alkohola lietošana, ķermeņa liekais svars, kā arī mazkustīgs dzīvesveids un stress, un šos visus var nosaukt par sirds-asinsvadu slimību riska faktoriem,jo tieši šie faktori visbiežāk arī veicina un izraisa slimības.