| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Ievads | 3 |
| 2. | Autora personiskās tiesības | 4 |
| 2.1. | Personisko tiesību aizsardzību pēc autora nāves | 5 |
| 3. | Autora mantiskā tiesības | 5 |
| 4. | Autora tiesību pāreja | 6 |
| 5. | Secinājumi | 8 |
| 6. | Izmantotie literatūras avoti | 9 |
Likumdošana regulē dažāda veida tiesības, tai skaitā arī īpašuma tiesības. Viens no īpašuma veidiem ir intelektuālais īpašums, tas ir īpašuma tiesību paveids, kas regulē tiesības uz bezķermeniskām lietām – garīgās darbības produktiem, piešķirot īpašniekam monopoltiesības uz šiem garīgās darbības produktiem, kā arī nosaka šo monopoltiesību robežas. Intelektuālais īpašums veidojas no cilvēku saprāta, tās ir tiesības uz lietām, kas rodas cilvēka intelektuālās darbības rezultātā. Šādas tiesības arī izpaužas kā aizliegums izmantot kāda cilvēka intelektuālo īpašumu jebkurai citai personai. Parasti intelektuālo īpašumu dala divās ietverošās daļās: patenttiesībās un autortiesībās.
Viens no intelektuālā īpašuma veidiem, tātad, ir autortiesības. Autortiesību pamati iezīmēti vēl pirms mūsu ēras un laika gaitā tās ir attīstījušās un nav zaudējušas savu nozīmi un aktualitāti. Lielā mērā autortiesību attīstība ir saistīta ar darbu pavairošanas iespēju paplašināšanos.
Autortiesību objekts ir darbs, ar ko parasti saprot jaunrades rezultātu -literārs, mākslas, mūzikas u.tml. darbi, taču, autortiesības tiek attiecināmas arī uz dienasgrāmatām, vēstulēm, katalogiem, krājumiem. Autortiesību subjekti ir autori, līdzautori, ieskaitot audiovizuāla darba autorus, atvasināto darbu autori, autoru mantinieki, vai citi autoru tiesību pārņēmēji. Autortiesību subjekti autortiesības uz darbu īsteno paši vai ar savu pārstāvju starpniecību (arī ar autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību). …
