Akmens, ūdens un citu radniecīgu tēlu izmantojums romāna centrālo varoņu atveidojumā
Romāns ir par divām sievietēm – Solvītu un Edīti. Par divām pilnīgi atšķirīgām būtnēm. Abu varoņu dvēseles autore lasītājam palīdz atklāt ar dabas elementiem – akmeni un ūdeni. Skaistā Solvīta ir plūstoša un mainīga kā ūdens, turpretim Edīte ir klusa, nopietna un nocietinājusies kā akmens. Akmens ir tēls, kas raksturo Edīti, viņai nepieciešams klusums, miers, pamatīgums, Edītes būtība ir kā ieslēgta starp akmens sienām, tur tā saglabājas nemainīga, šķietamā drošībā un tomēr tās norobežo viņu no citiem cilvēkiem, drūzmas, kas kā ūdens plūst, steidzas garām. Solvīta jau pirmajā nodaļā tiek raksturota ar ūdens, viļņa tēlu palīdzību, viņa ir mainīga, dinamiska, tas izpaužas arī kustībās – Solvīta slīd, aizvijas, steidzas. Viņa vienmēr ilgojas pēc pārmaiņām un ir tām atsaucīga, Solvīta nespēj ne mirkli palikt uz vietas, bieži maina nodarbošanos un dzīvesvietas, viņai ir daudz paziņu.…
