Ņemot vērā to, ka no visiem klonēšanas mēģinājumiem izdodas aptuveni tikai 2%, klonēšana ir ļoti dārga, un pat iegūtie kloni maksā ļoti dārgu naudu. 2005. gadā japāņiem izdodas klonēt 12 teliņus, no kuru genoma tika izslēgti gēni, kas atbild par trakumsērgas ražošanos. Līdz ar veiksmīgu liellopu klonēšanu, 2007. gada sākumā ASV pārtikas un zāļu uzraudzības pārvalde atļāva lietot gaļu un pienu, kas iegūta no klonētiem dzīvniekiem.. Protams, gaļa līdz ar to ir vērtīgāka, jo tā ir slimību neskarta un iegūta no veseleim lopiem, tomēr šādas gaļas pašizmaksa ir aptuveni 124 reizes dārgāka nekā parasta gaļa. Tas ir ļoti neparasti, turklāt cilvēkus joprojām biedē vārds „klonēts”. Manuprāt, piekrišana uz šādu gaļu nav diezko augsta.
Ikviens ir piedzimis kā individuāla personība un uzskatu, ka cilvēku ne embrija, ne pieaugušā stadijā klonēt nedrīkst. Tas ir ārpus gan dabas, gan reliģiskiem likumiem. Un runājot par sugu saglabāšanu un dzīvnieku pavairošanu, manuprāt, lielāka uzmanība jāpievērš pastāvošajām ekoloģiskajām problēmām un to novēršanai, nevis seku likvidēšanai.
…
