Arī mūsdienās Vecā Derība nav zaudējusi savu vērtību - tā ir ne tikai ebreju identitātes un kultūras neatņemama sastāvdaļa, bet arī ceļvedis daudziem ticīgajiem, jo satur tādas ētiskās un estētiskās vērtības, kurām ir vispārcilvēciska nozīme.
Izlasot Veco Derību, es diezgan ilgi apdomāju, lasīt bija interesanti, jo man tā bija pirmā reizi, tapēc, ka līdz šim esmu lasījis tikai Jauno Derību. Varu teikt to, kā Zālamans, kā tēls manā essejā diezgan labi patika, nu un vispār viņš bija ļoti apsveicams, visādās jomās. Es izvēlējos tieši šo tēmu, tapēc, ka, manuprāt, tā bija visinteresantākā no piedāvātajām, jo tur tieši vajadzēja apraktīt Zālamanu un ne tikai, un tas, manuprāt ir interesanti. Vecā derība pat liekas interesantāka, nekā Jaunā derība. Izlasot Veco Derību, tas tekts liek man šaubīties, jo ja, piemēram, visi cilvēki izlasītu Veco derību, viņiem noteikti rastos jaunas cilvēciskās attiecības, sakarā ar prātu un spējām, un arī ētiskās un filozofiskās problēmas, jo jebkurš katrs nepiekritīs tam, kas rakstīts Vecajā derībā, un tādēļ var rasties pretstats. Šī eseja man likās interesanta, un ar šo es arī beidzu savu eseju.
…
