Izlasot noveli, pirmās pārdomas, kas rodas, ir par to, kāpēc ir tāds iznākums. Laikam jau Raudupiete ir izdarījusi pašnāvību, jo nav varējusi tikt galā ar savas dzīves problēmām.
Teksts sākas ar bērēm – tiek aprakstītas Raudupieša bēres. Problēma, kuru risina, ir Raudupietes attieksme pēc vīra bērēm. Liekas, viņa pat nebēdājas, bet vairāk jūtas atvieglota par vīra nāvi.
Teksts tiek stāstīts it kā no kādas trešās personas viedokļa, kas visā noraugās no malas. Tiek atstāstīts diezgan sīki, ko katrs dara, bet pats stāstītājs tai visā nepiedalās.
Raudupietei, manuprāt, bija diezgan cieta sirds. Arī tekstā minēts, ka viņai pat pie vīra kapa nenoritēja neviena asara. Kārlis ir diezgan jauks un mīļš.…
