Tieši aizraujošs jau ir tas aizliegums, kad tu ļoti kaut ko gribi, bet tev aizliedz. Tas nav tikai mīlestībā, bet arī dzīves ikdienā sastopams. Ģimeņu dzimtu naids ir kā varas cīņa, kura par kuru būs labāka, kura būs varenāka, bagātāka.
Šis darbs absolūti atbilst žanram. Galvenajiem varoņiem Romeo un Džuljetai ir izteikts slikts konflikts ar saviem vecākiem. Lai gan starp abu dzimtām ir sensenais naids ir spēcīga raksturu un uzskatu sadursme. Konflikta atrisinājums ir abu mīlētāju Romeo un Džuljetas traģiskā nāve. Iespējams, ka stāsts būtu beidzies savādāk, ja vien Romeo nebūtu izsūtīts trimdā, kā arī būtu laicīgi saņēmis ziņu par plāniem, kā inscenēt savu nāvi. Viljama Šekspīra darbi liek mums vērīgi, jo vērīgi ielūkoties cilvēkos un kaut mazliet censties viņus saprast.
Skatoties šo filmu, gan lasot Šekspīra darbus, es secināju, ka mēs nemaz nemākam novērtēt tos darbus, un lietas ko cilvēki dara mums apkārt lai mums viss būtu. Mēs paši dodamies uz varas virsotni, lai sasniegtu augstākus mērķus. Bet pārāk bieži mēs aizraujamies ar varaskāri. Grābjam ik vien varam, nemaz neskatoties kas aiz mums brūk. Mums visiem šai dzīvē ir paradzēti uzdevumi, kuri mums ir jāpaveic saviem spēkiem.
Protams, ka pasaulē mīt arī tādas radības, kas ir tik ļoti atriebības kāri. Reizēm tik tiešām cilvēks var būt kā dzīvnieks, kuram sirdī ir tikai pašizdzīvošanas instinkts. Bet mums ir jāmācās, jāattīstās lai iemācītu gan sev, gan citiem kā ar to ir iespējams tikt dzīvē galā.
…
