Aleksandra Grīna darba “Vaivariņš” tēma ir Vaivariņa pārdomas un atmiņas pirms nāves. Nāve nākusi tik pēkšņi, ka Vaivariņš dusmojas par to, jo šajā saulē viņam paliek ģimene un dzimtene.
Daiļdarba “Vaivariņš” galvenās problēmas ir – kas notiek ar cilvēku pēc nāves? – cik iekšēji spēcīgam ir jābūt cilvēkam, lai viņš nebaidītos mirt dzimtenes labā? “Bet vienas sāpes nerimās mirstošā strēlnieka sirdī, un tās bija sāpes par Kurzemi.” Cilvēks mirstot nezina, kas ar viņu notiks, bet, kad tas notiek, viņš saprot, ka atpakaļceļa nav. “Strēlnieks izbrīnījies pavērās atkal savā pavadonī un piepeši nokrita ceļos, savādas, vēl neizjustas godbijības liekts.”…
