Pēc Neatkarības Deklarācijas pieņemšanas iesākās Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas process, pret to iestājās Padomju Savienība. 1991.gada janvārī centrālā vara Maskavā pārgāja tiešā uzbrukumā.
Militārās akcijas sākās Lietuvā 12.-13.janvāra naktī, kad padomju armijas daļas un speciālo uzdevumu vienības uzbruka neapbruņotiem civiliedzīvotājiem.
Par traģiskajiem notikumiem 13.janvāra agrā rītā uzzināja Latvijā. Tajā pašā dienā Rīgā, vairāk kā 500 000 cilvēku piedalījās manifestācijā, protestējot pret vardarbību Viļņā un atbalsot Latvijas neatkarību, likumīgi ievēlēto Augstāko Padomi un valdību.
Dienas laikā Rīga kļuva par barikāžu pilsētu. Ap nozīmīgākajām valsts un sabiedriskajām ēkām izveidoja barikādes: ieejas tajās bloķēja smagā tehnika, no visiem pieejamajiem materiāliem izveidoja aizsargjoslas. Tūkstošiem neapbruņotu cilvēku dienu un nakti stāvēja sardzē, gatavi ziedot dzīvību Latvijas neatkarībai.
Barikādes izveidoja pēc pārdomātas sistēmas ap valstij vitāli nozīmīgiem objektiem; Augstāko Padomi, Ministru Padomi, TV un radio, kā arī citiem objektiem. Vecrīgu iekļāva aizsardzības loks, kuru veidoja 7 aizsardzības sektori. Tajos darbojās 44 posteņi.
Rīgā barikāžu laikā bija cilvēku upuri. Maskavas vara, neapšaubāmi, ar militāru spēku varēja ieņemt tautas celtās barikādes, taču tas prasītu lielus civiliedzīvotāju upurus un izraisītu pasaules valstu negatīvu attieksmi. …
