Cienījamās dāmas, godātie kungi,
Pamatojoties uz Jūsu lūgumu izvērtēt elektronisko sakaru komersanta servitūta tiesības, varu Jums paskaidrot sekojošo:
Atzinuma sagatavošanai esmu iepazinies:
LR Civillikuma normām, kuras esmu uzskatījis par nozīmīgām nepieciešamo faktu novērtējumam un šī atzinuma sastādīšanai, LR Civilprocesa likumu, Aizsargjoslu likumu, MK 2004.gada 15.aprīļa noteikumiem Nr.304, kas izdoti LR Satversmes 81.panta kārtībā “Elektronisko sakaru likums”, likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, MK 2002.gada 4.novembra noteikumiem Nr.496 “Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības noteikumi”, MK 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi".
Šī atzinuma tekstā lietotie jēdzieni būs identiski attiecīgajos normatīvajos aktos lietotajiem.
1. Civillikuma 1130.pants nosaka, ka servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu. No iepriekš minētā panta izriet, ka “servitūts ir lietu tiesība, kas apgrūtina lietu par labu kādai personai, piešķirot servitūta izlietotājam tiesību lietot šo lietu noteiktā apjomā”.1 Jāņem vērā, ka nodibinātais servitūts ir apgrūtinājums konkrētam nekustamajam īpašumam, kas uzlikts par labu servitūta izlietotājam, kas šajā gadījumā būs elektronisko sakaru komersants.…
