ksistēšana (lat. existentia) ir vienīgais jēdziens, kuram nav ne tikai antonīma, bet arī pretrunīga jēdziena. (Uzvarēt, neuzvarēt, ne-uzvarēt..) Nav arī plašāka jēdziena, nav paņēmiens kā to definēt.
Eksistēšana nevar neeksistēt(aplis nevar nebūt apaļš), no otras puses eksistēšana nevar eksistēt, jo tā pati ir eksistēšana – loģiskais strupceļš = eksistēšanas jēdziens ir ārpus teorētiskās apjēgšanas sfēras.
Eksistēšana ir identiska sev pašai - Eksistēšana ir eksistēšana.
Pastāv nevis eksistēšana kā tāda, bet gan noteikts eksistēšanas veids (lat. modus vivendi), kas nozīmē, ka kaut kas var eksistēt tikai noteiktā veidā. Eksistences jautājumi vienmēr ir retoriski, jo tie vienmēr pastāv, vismaz iztēlē, savādāk nevar rasties arī pats jautājums.
Eksistences augstākais līmenis – esamība, kas atklājas realitātes īpašajos veidos.
Esamības antonīms - pastāv arī neesamība, kas nepastāv ārpus esamības.…
