Mērķtiecīgi organizējot interjeru, pamatā liekamas atziņas, kas gūtas, pētot cilvēku. Redze, dzirde, tauste, kustību ritmi… Gaisma, krāsa, skaņa… Uztraukums, pacilātība, nogurums… Cilvēks vienatnē un cilvēks sabiedrībā… Tā ir jautājumu kopa, kas saista cilvēka organisma un psihes reakcijas ar telpas kompozīcijas problēmām.
Taču vieni un tie paši telpas mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi uz cilvēku dažādos laikos var iedarboties atšķirīgi. Tos vienādi neuztver arī dažādi cilvēki. Pat vienāda vecuma vienas profesijas pārstāvji, kas vienlaicīgi ir atradušies kādā telpā, atšķirīgi vērtē tās izskatu. Piemēram, vieniem redzētā griestu lustra patīk, citiem – nepatīk, bet citi nav pat ievērojuši tās klātbūtni (1;6).
Līdzīgā veidā senlaicīgs krēsls vienam var iepatikties tādēļ, ka modina patīkamas bērnības atmiņas, Bet otram – tādēļ, ka atbilst vienai no mūsdienu interjeru modes ievirzēm. Turpretim trešais tajā redzēs tikai vecu, nolietotu priekšmetu (2).…
