Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesības
Laika posmā no 13.gs. līdz 16.gs. vidum mums ir zināms, ka ir pastāvējuši trīs normatīvi akti, kuri regulēja zemnieku tiesības, un tie bija sekojoši – Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesības, Lībiešu-igauņu zemnieku tiesības un Kuršu zemnieku tiesības.
Viduslaiku tiesības raksturojās ar to partikulārismu. Ne tikai katrai kārtai, bet arī atsevišķiem novadiem un pilsētām bija savas tiesības. Jāatzīst gan, ka to saturs bieži bija visumā līdzīgs. Par nozīmīgāko nozari izvirzījās krimināltiesības un sodi par to pārkāpšanu. Tiesības kalpoja par to regulatoru, kas nodrošināja stabilitāti un mieru sabiedrībā.
Apskatot Livonijas zemnieku (zemes) un bruņinieku tiesību kodifikācijas, uzkrītoša ir diezgan liela to līdzība tieši kriminālnormu ziņā. Sākotnēji visi livonieši bija atbildīgi pēc vienotam zemes tiesībām.
Zemnieku likumu radītās tiesību pasaules pilntiesīgs loceklis jeb tiesību subjekts bija katrs zemnieks, kurš nebija brīvprātīgi atdevies cita cilvēka privāta vara vai ari nebija pret savu gribu pārdots drellībā. Pieaugot publiskās varas nozīmei, par ierobežotas tiesībspējas avotu sāka kalpot arī tiesas spriedums. …
