Secinājumi
Lai arī kompensējamo medikamentu sistēmas pamatfunkcija ir nodrošināt pacientus ar nepieciešamajām zālēm, atbilstošās ārstēšanās programmas īstenošanai, tomēr nav skaidra kārtība, kādā tiek sasaukts ārstu konsilijs un kārtība, kādā tiek apstrīdēts konsilija lēmums par medikamentu nepieciešamību pacientam, situācijā , ja lēmums ir negatīvs, ārstniecības personu kļūdas dēļ.
Individuālajos zāļu kompensācijas gadījumos piešķirtā kompensācijas maksimālā summa LVL 10000, kas tiek sadalīt atbilstoši uz ik nepieciešamo zāļu devu, tādējādi kompensējot noteiktu procentuālo zāļu vērtību, manuprāt ir netaisnīga, situācijā, ja pacientam trūks nepieciešamo līdzekļu medikamentu iegādei. Šis jautājums ir īpaši svarīgs, ja medikaments ir nepieciešams dzīvības funkciju uzturēšanai, kur viena mēneša vidējā deva pacientam individuālās kompensācijas gadījumā izsakāma vismaz LVL 3000. Ja minētā summa LVL 10000 apjomā tiktu izsniegta pilnā apjomā pēc VOAVA lēmuma spēkā stāšanās, būtu iespējams nodrošināt pacientam pilnvērtīgu dzīvi vismaz trīs mēnešus , pastāvot nosacījumam, ka pašam pacientam trūkst līdzekļu medikamentu uzdevumu segšanai.
…
