Manuprāt, ļoti būtisks motīvs Rilkes dzejā ir laiks – tā esamība, ritums. Man atmiņā visspilgtāk palikusi viena Rilkes dzejoļa pēdējā rindiņa „Stāv pulksteņi: šeit nomiris ir laiks”. Rilke ir izdevis dzejas krājumu „Stundu grāmata”, kur varētu būt kā lūgšana katrai stundai.
Pēdējos dzejoļu krājumos jūtama filozofiska lirika, kur jūtama mitoloģijas sfēras ietekme uz vispārīgiem jautājumiem, cilvēka un pasaules attiecībām dzejā.
Manuprāt, Rilki raksturo liriska dzeja par dzīvi un visu, ko mēs saistām ar dzīvi – ilgas, vēlmes, laiks, domas. Tas ir cilvēka pārdzīvojums dzīves laikā. Viņš cilvēka dvēseles emocijas saista ar apkārt esošo dzīvo dabu.
…
