-
4.maija deklarācija 20 gadi šodienas skatījumā
Uzskatu, ka, iedziļinoties deklarācijas sastāvā, atrastos daži trūkumi, par kuriem gan es neuzņemos spriest, taču, dzīvojot šajā laikā, kad visapkārt valda bezdarbs, cilvēkiem nav, ko ēst, un valstsvīri turpina aizņemties no citām valstīm milzīgas naudas summas. No šī visa secinu, ka kāda kļūda tomēr tikusi pieļauta.
Ar šīs deklarācijas palīdzību mūsu valsts ieguva ilgi gaidīto un grūti izcīnīto neatkarību, taču, manuprāt, Latvijas sabiedrībai to nav izdevies līdz galam nosargāt, jo neuzskatu, ka valsts, kas kā izsalcis nabags lūdz pēc maizes, kuras arvien tam trūkst, lūdz pēc naudas un ir atkarīga no valstīm, kas sniedz tai aizņēmumus, tos pašus aizņēmumus, kurus vēl paaudžu paaudzēs mums un mūsu bērniem būs jāatmaksā, ir pilnīgi neatkarīga. Tieši tāpēc, domāju, ka latviešu tautai tagad jāturas kopā tikpat cieši un drosmīgi, kā Latvijas Tautas frontes frakcijas dalībnieki, aktīvisti un Latvijas sabiedrība turējās kopā tolaik!
…
Ikkatram latvietim ir zināms, ka 4.maijs ir svētku diena, jo kalendārā tā ir iekrāsota sarkanā krāsā, taču ne katrs zina, kam par godu šī diena tiek atzīmēta un cik liela ir tās nozīme Latvijas vēsturē. 1990. gada 4. maija deklarācija ir ārkārtīgi nozīmīgs dokuments, ar kuru tika atjaunota Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme. Šī deklarācija sludināja 1940. gada 17. jūnija PSRS militāro agresiju kā starptautisku noziegumu un atjaunoja Latvijas Republikas suverenitāti. Par deklarācijas sagatavotāju un atbalstu kļuva Latvijas Tautas frontes (LTF) frakcija un tās aktīvākie dalībnieki – Dainis Īvāns, Jānis Dinēvičs, Romualds Ražuks, Georgs Andrejevs, Ivars Godmanis u.c. Par deklarācijas pieņemšanu cīnījās ne tikai LTF dalībnieki, bet arī Latvijas sabiedrība un daudzi tā laika aktīvisti, piemēram, Vera Fiļipova bija viena no pirmajām un aktīvākajām LTF atbalsta grupas dalībniecēm, kas nebaidoties izteica savus priekšlikumus, risināja dažādus jautājumus un vienmēr aktīvi darbojās neatkarīgas Latvijas valsts atgūšanas darbos. Tā bija vienota cīņa, ko latvieši uzvarēja, kopīgi panākot deklarācijas pieņemšanu. Pilnīgi piekrītu Daiņa Īvāna teiktajam: „Tautas frontes laiks ir brīnišķs piemērs tam, ko tauta ar saprātu, ciešu pārliecību un vienotību var izdarīt”. Tā 1990. gada 4.maijā A. Gorbunovs pasludināja, ka neatkarības deklarācija ir pieņemta. Latvijas sabiedrībai tā vēstīja par pilnīgi jaunu, līdz šim nebijušu, no padomju laika atšķirīgu, valdes sistēmu. ....
