| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Referendums | 3 |
| 2. | Referenduma veidošanās | 5 |
| 2.1. | Referenduma iniciatīva | 5 |
| 2.2. | Referenduma formula | |
| 2.3. | Referenduma organizēšana | |
| 2.4. | Referenduma nobeigums | 7 |
| 3. | Referenduma veidi un likumiskā darbība | 7 |
| 3.1. | Referendumu klasifikācija | 7 |
| 3.2. | Referenduma rezultāti | |
| 4.1. | Bulgārija | |
| 4.2. | Lielbritānija | |
| 4.3. | Polija | 12 |
| 5. | Izmantotā literatūra | 12 |
Referendums – tā ir vēlētāju balsošana, kur tiek pieņemts valsts vai pašvaldību lēmumi, kuriem ir valsts vai vietēja nozīme. Pieņemtiem lēmumiem ir likumisks spēks, dažiem arī lielāks par likumisko spēku, nekā parastais parlamenta pieņemtais likums (skaitās, ka lēmums, kas pieņemts referenduma ceļā nevar atcelt ar parlamenta likumu) vai arī ar vietējās pārvaldes svarīgu likuma spēku.
Vārds "referendums" cēlies no latīņu valodas vārda referendutn - tas, kas jāpaziņo. Tomēr pastāv arī uzskats, ka jēdziens "referendums" nāk no senajām Šveices tiesībām. Ja Šveices kantonu delegātiem nebija attiecīgu instrukciju, viņi nepieņēma lēmumus, bet gan balsoja ad referendutn, tas ir, rezervēja saviem vēlētājiem tiesības galīgi un brīvi izteikties. Dažās valstīs ar referendumu apzīmē jebkuru balsošanu neatkarīgi no balsošanas sekām, tomēr referendums tradicionālā izpratnē nozīmē juridiska spēka piešķiršanu kādam jautājumam, nevis mandātam. Konstitūcijās un juridiskajā literatūrā ir sastopams jēdziens "plebiscīts" (plebiscitum - tautas lēmums), kas stilistiski nav sinonīms referendumam, bet juridiski šiem abiem jēdzieniem var nebūt nekādas principiālas atšķirības.…
Referenduma institūts,Referenduma veidošanās,Referenduma veidi un likumiskā darbība,Referendums dažādās valstīs.
