-
Mežu nosusināšana
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Objekta vispārējs raksturojums un nosusināšanas nepieciešamība | 4 | |
| Nosusināšanas paņēmiena izvēle | 5 | |
| Nosusināšanas tīkla projektēšana plānā, grāvju parametru noteikšana | 6 | |
| Grāvju garenprofilu un šķērsgriezumu projektēšana | 7 | |
| Maģistrālā grāvja hidroloģiskie aprēķini | 9 | |
| Maģistrālā grāvja hidrauliskie aprēķini | 11 | |
| Maģistrālā grāvja dziļumu, garenslīpumu un bīvju projektēšana | 12 | |
| Galveno darba apjomu aprēķināšana | 13 | |
| Izmantotā literatūra | 17 |
Meža nosusināšana mūsu republikas teritorijā pazīstama jau apmēram 150 gadus, to sāka 19.gs. vidū. Un pēc pirmā pasaules kara zemju meliorācijas darbi paplašinājās, gadiem ejot tā tika uzlabota vēl vairāk.
Mežkopji tāpēc arī sen ir izpratuši nosusināšanas lielo nozīmi, ne vien mežu produktivitātes kāpināšanā, bet arī daudzu citu mežsaimniecisko apstākļu uzlabošanā. Nosusinātajās platībās ir vieglāk kopt mežu, audzēt un izmantot, transportēt iegūtos mežmateriālus, kā arī apmežot izcirstās platības no jauna. Tāpat uzlabojās arī meža aizsardzības un pārvaldīšanas apstākļi. Kopvērtējumā nosusināšana ir jāuzskata par neaizstājamu un efektīvu līdzekli mežsaimniecības intensitātes kāpināšanai.
Meža hidrotehniskā meliorācija regulē zemju ūdens režīmu - ar nosusināšanu un apūdeņošanu. Pārmitrinājumu var radīt pali, meža ugunsgrēki, kā arī reljefs. Un izbūvējot nosusināšanas sistēmas, iespējams novērst augšņu pārmitrinājumu. Meža platībās ierīko tikai nosusināšanas grāvjus. Bet tas viss ir ļoti dārgs un darbietilpīgs process, tāpēc šī brīža ekonomiskajos apstākļos iespējama tikai pastāvošo sistēmu regulāra uzraudzīšana un kopšana. …
izstrādāts darbs par nosusināšanas sistēmu izveidošanu
