Mērījumiem sociālajās zinātnēs un pētniecībā ir milzīga nozīme. Iegūstot informāciju pētījuma rezultātā, tai ir vairāk abstrakta forma; un pateicoties mērījumiem, mēs varam šo informāciju pataisīt par vairāk „aptaustāmu”. Informācija tiek pārvērsta skaitļos vai simbolos. Vissvarīgākais pētījumos ir pieļaut pēc iespējas mazāk kļūdu, lai gan nekad nebūs tā, ka mērījums būs ideāls, tas ir, bez nevienas kļūdas.
Pastāv ļoti daudzi veidi, ko zinātnieki izmanto, lai konkretizētu savu pētījumu ar skaitļu palīdzību. Piemēram, mutiskie ziņojumi. Šī varētu būt viena no visbiežāk izmatojamām metodēm. Cilvēki tiek intervēti, atbild uz jautājumiem vai izsaka savu viedokli par kaut kādām parādībām.
Zinātnieki bieži novēro kādu parādību, un tad analizē to. Bieži vien pat tiek veikti rakstiski vai audio ieraksti ar novērojumiem.
Dažreiz kā viena no pētījumu metodēm tiek izmantoti arhīvi. Tā var būt dažāda veida informācija, kas tur tiek iegūta, taču tas viss notiek ar arhīvu palīdzību. Var tikt izmatotas, piemēram, vēstules, dienasgrāmatas, statistiskie pieraksti vai prese.
Mērījumi atšķiras viens no otra ne tikai ar dažādām pieejām, bet arī ar mērījumu līmeņiem. Mērījumu līmeņi palīdz sakārtot iegūto informāciju. Pastāv nominālie mērījumi, kārtas un intervālie mērījumi.…
