Vai to var uzskatīt par cilvēktiesību pārkāpumu, ka personas, kas dzīvo denacionalizētajos namos nevar privatizēt dzīvokli, kuru tiem piešķīra pirms denacionalizācijas valstij un pašvaldībai piederošajos namos ilgtermiņa lietošanā?
Lai atbildētu uz šo jautājumu un izdarītu secinājumus apskatīsim 2 būtiskus jautājumus, kas saistīti ar izvirzīto problēmu.
1.Kā var interpretēt tiesības uz īpašumu(dzīvoklis, māja)?Vai valsts pienākumos ietilpst – savas valsts iedzīvotāju nodrošināšana ar attiecīgu dzīvojamo platību, kas atbilstu noteiktiem kritērijiem un vai valstij jānodrošina īpašumtiesības uz mājokli, kur iedzīvotājs dzīvo, piešķirot tiesības privatizēt šo mājokli?
„Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašumu tiesības drīkst ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašumu piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.” (LR Satversmes 105.pants)
Cilvēktiesību izpratnē īpašumtiesības aizsargā tikai personai jau piederošu īpašumu, un valstīm tiek dotas diezgan plašas iespējas šīs tiesības ierobežot sabiedrības interesēs.…
Ieskaites darbs priekšmetā „Eiropas Savienības tiesības” Lai atbildētu uz šo jautājumu un izdarītu secinājumus apskatīsim 2 būtiskus jautājumus, kas saistīti ar izvirzīto problēmu. 1.Kā var interpretēt tiesības uz īpašumu(dzīvoklis, māja)?Vai valsts pienākumos ietilpst – savas valsts iedzīvotāju nodrošināšana ar attiecīgu dzīvojamo platību, kas atbilstu noteiktiem kritērijiem un vai valstij jānodrošina īpašumtiesības uz mājokli, kur iedzīvotājs dzīvo, piešķirot tiesības privatizēt šo mājokli? 2. Vai to var uzskatīt par diskrimināciju, ka iedzīvotājiem, kuri dzīvo valsts piederošās mājās ir iespēja privatizēt dzīvokli, turpretī iedzīvotājiem, kuri dzīvo denacionalizētos namos šāda iespēja ir liegta – vai attaisnojama šāda atšķirība?
