Dialogi papildina tēlu kustību un palīdz labāk izprast tēlu raksturu, saturu: Nariškina ātro dabu atspoguļo viņa replikas un kustība, piemēram, viņš iekarstot uzreiz meklē zobenu pie sāniem, Fīkes nedrošumu parāda slepus palīdzības meklēšana pie mātes, un tas, ka viņa saraujas ieraugot Nariškinu un baidās no viņa.
e) dialogs – tēlu individualizācijas līdzeklis
Dialogā spilgti parādās tēla valoda, individuālās iezīmes, piemēram, Nariškina leksika ir vulgāra, pilna barbarismu, liekot noprast, ka, lai arī pieder pie dižciltīgiem ļaudīm, tomēr nav skaitāms pie izglītotās aristokrātijas. Svītas locekļu valoda ir skaidra, pareiza, bet barbarismiem un žargoniem, kas norāda uz labajām manierēm un piederību pie augstas kārtas. Jukuma, Uksena, Irmes valoda ir vienkārša, vērojami vecvārdi, kas norāda uz zemāku slāni. Lugā atrodami tādi vecvārdi kā apskurbusi, ragulops, augļotājs, sirmis u.c.
9. Lugas skatuviskuma problēma
Lugas darbībai nepieciešamas 2 telpas – istaba ar kamīnu un Jakobīnes guļamistaba – tādēļ skatuviskuma problēma šķiet viegli atrisināma. Šo problēmu lieliski atrisināja režisors Edmunds Freibergs lugas „Minhauzena precības” uzvedumā Latvijas Nacionālajā teātrī – uz skatuves, visā tās lielumā, centrēti uz skatuves grīdas atradās aplis, kurš atbilstoši ainas vajadzībām griežas, mainot darbības vietu, ja tas nepieciešams. Viena apļa pusē izveidota guļamistaba un otrā – istaba ar kamīnu.
10. Tēzes
• „Minhauzena precības” ir viegli analizējama luga
• Tā kā luga ir klasiska komēdijas žanra luga, tajā skaidri saskatāmi kompozīcijas principi un sižeta elementi
• Starp lugas varoņiem ir vēsturiskas personas (Minhauzens, Katrīna II)
• M. Zīverts, iedvesmojoties no Minhauzena tēla, radījis skaistu lugu, kas ir literārais mantojums.
…
