Portretiskās pazīmes
Pirms 20 gadiem
No auguma viņš bij vidējs un sīks vīriņš, kādus 45 gadus vecs. Bārzda tam bij no vaigiem glīti nodzīta, bet pakakle atstāta pilna; mugurā zilgani, šķērēti svārki ar pogām, caur ko viņš bij pazīstams slātaviešos tūliņ un bez vārda par “malīnieti”. Galvā tam bija pelēka cepure ar atliektām, priekšā sasienamām austiņām un spīdīgu nagu; kājās zābaki, kuriem pie dienas oss karājās siksniņa uz divi gali, ko mēdz sasiet abus zābakus kopā un pakārt vadzī, kad nomauc.
Mērnieku laikos
Jau itin sirms, ar pavāju acu gaišumu. Pīpes galviņa stāvēja šķībi pie pagara kāta un slaidu, līku galu, ap kaklu bij tāds pats liels lakats, galvā pagara ziemas cepure ar plakanu dibenu, nagu un atliektām austiņām; kājās allaž ar atlocītiem stilbiem zābaki, kurus smērēja gandrīz ik pārdienas ar degutu. Lasīdams Tenis valkāja brilli.
Nodarbošanās - asins laidējs
Tenis bij jaunībā līdz ar sešiem citiem no viņa valsts izmācīts apriņķa pilsētā pie apriņķa ārsta par asiņu laidēju, jo asiņu laišanas vajadzēja tolaik visiem.…
